Grāmatas vispārējs raksturojums
Grāmata "Rīgas auto. Nezināmās automobiļu vēstures lappuses" iepazīstina ar Rīgu kā ievērojamu industriālu pilsētu. 1886. gadā Vācijā notiek pirmais brauciens ar auto, bet jau pēc trim gadiem - 1889. gadā - automobiļus sāk izgatavot Latvijā. Grāmatā stāstīts par pirmajiem mēģinājumiem ražot automobiļus 19./20.gs. mijā Aleksandra Leitnera velosipēdu fabrikā, kā arī vēlāko autorūpniecības attīstību. Krievu – Baltijas vagonu fabrika, no kuras produkcijas līdz mūsdienām saglabājušās tikai divas automašīna – Rīgas Motormuzejā apskatāmais Russo Balt ugunsdzēsēju auto no 1912. gada un Maskavā esošais vieglais automobilis no 1911. gada... Latvieša Augusta Krastiņa darbība ASV, kur viņš uzsāka auto ražošanu vēl pirms Henrija Forda…30-tajos gados populārie Rīgas vagonu fabrikas Vairogs vieglie un kravas automobiļi Ford Vairogs… Padomju laika leģendārie dažādu modeļu RAF mikroautobusi… 20.gs. 90-to gadu vēlmes un iespējas ražot auto. Dakāras rallijreida mašīnas - slavenie OSCar.

Grāmatas novitāte
"Rīgas auto" ir vienīgais plašais un visaptverošākais apkopojums par Latvijas autobūves vēsturi. Sadarbībā ar ārvalstu speciālistiem un Latvijas autorūpniecībā strādājušo inženieru radiniekiem un draugiem iegūts daudz jaunu, vēsturisku dokumentu, fotomateriālu un ne mazums noslēpumainu faktu. Tie visi ir apkopoti, sagatavoti publicēšanai, un ir īsts baudījums tehnikas vēstures interesentiem.

Tā kā mums un jums - atlasmotors.lv lasītājiem - viena no saistošākajām tematikām ir amerikāņu automašīnas, piedāvājam Jums nelielu fragmentu no E.Liepiņa grāmatas "Rīgas auto. Nezināmās automobiļu vēstures lappuses", kurā varēsiet iepazīties ar gluži pārsteidzošiem faktiem no Amerikas autobūves vēstures... Kā izrādās - viens no Amerikas auto rūpniecības pionieriem bijis arī latvietis - Augusts Krastiņš!


1892.gadā 33 gadu vecumā Augusts Krastiņš atstāj dzimto Liepāju un ierodas ASV, vispirms Ņujorkā un pēc mēneša dodas uz Klīvlendu. Te viņš atrod darbu Braša elektrotehniskajā fabrikā. Viņš vēro jaunākos tehniskos paņēmienus un ātri iepazīstas ar ļaudīm, kuriem ir nauda. Krastiņš nāk klajā ar jaunu ideju - būvēt automobiļus. Tas notiek 1901.gadā, kad akcionāri nodibina "Krastin Automobile Manufacturing Company". Pirmo rūpnieciski izgatavoto automobili demonstrē 1902.gadā. Gadu vēlāk Detroitā Henrijs Fords ar 11 kompanjoniem nodibina "Ford Motor Company".

Augusts Krastiņš - kalējs un autorūpnieks
Pirms vairākiem gadiem, pārlapojot Amerikā - Klīvlendā eksistējušo automobiļu ražotāju sarakstu, kurā ir minētas 82 firmas, starp tām atradu - KRASTIN. Vai latvietis? Pateicoties ASV dzīvojošo A.Krastiņa pēcnācēju atsaucībai, tagad var teikt droši, ka viens no Amerikas auto rūpniecības pionieriem bijis arī latvietis - Augusts Krastiņš. Par A.Krastiņa Klīvlendas automobiļiem izdevās iegūt daudz vairāk ziņu nekā šodien iespējams atrast par tajā pašā laikā Rīgā ražotajiem A.Leitnera spēkratiem.

Augusts Krastiņš dzimis 1859.gadā Liepājā, kalēja ģimenē, kurā bija pieci bērni. Jaunībā viņš apgūst atslēdznieka un tvaika mašīnu mašīnista arodu Vidzemes barona Maksa fon Volfa (Max v.Wolf) Inčukalna (Hinzenberg) muižā. Sākotnēji ir doma par zināšanu papildināšanu Vācijā. Barons viņa centienus atbalsta un ceļā līdzi dod slavinošu rekomendācijas vēstuli. 1892.gada martā Krastiņš aizbrauc uz Vāciju, bet ģimeni atstāj Latvijā. Tomēr vairāk vilina stāsti par Ameriku, kā uzņēmīgu cilvēku lielo iespēju zemi, un Krastiņš kuģī dodas pāri okeānam. Ņujorkā viņš ilgi neuzkavējās un ierodas Klīvlendā, kur atrod darbu Braša (Brush) elektroierīču fabrikā. Ap 1894.gadu Krastiņa dzīve jaunajā vietā bija materiāli nodrošināta un uz Ameriku atbrauc arī sieva Ieva - Eva ar diviem mazgadīgiem dēliem – Pauli un Arnoldu.
Braša fabrikā Krastiņš apgūst tā laika jaunāko tehniku. Krastiņš ieinteresējas arī par automobiļiem. 1896.gadā, no darba brīvajā laikā, viņš sameistaro automobili, par paraugu ņemot kādu no Daimlera spēkratiem. Krastiņa izgudrotāja gaitu sākums ir visai līdzīgs Henrijam Forda centieniem. Arī Fords sākotnēji strādāja Edisona elektroierīču fabrikā Detroitā un 1893.gadā iedarbināja pirmo paštaisīto automobili, izgatavotu no darba brīvajā laikā.
Uzņēmīgais latvietis, vēl nebūdams ASV pilsonis, pulcēja akcionārus, kuru priekšgalā bija viens no Klīvlendas gāzes kompānijas vadītājiem. 1901.gadā akcionāri Krastiņa dibinātajā uzņēmumā KRASTIN AUTOMOBILE MFG. COMPANY ieguldīja 200 000 dolāru. Tas bija par 50 000 dolāriem vairāk nekā divus gadus vēlāk, dibinot FORD MOTOR COMPANY, ieguldīja topošais automobiļu karalis Henrijs Fords.

Pirmo KRASTIN markas automobili parādīja publikai 1902.gadā. Reklāmas pieteikumā bija teikts, ka tā esot visai atšķirīga no tā laika tipiskajām amerikāņu mašīnām un ietver vairākus Krastiņa 1901.gada patentu jaunumus – “pašattīrošās” aizdedzes sveces, pārnesumu pārslēgu ar stūres palīdzību, uzlabotas konstrukcijas karburatoru un īpašas konstrukcijas lodīšu gultņus pakaļējā tilta reduktorā, kā arī kardāna spēka pārvadu ķēdes vietā, kas tolaik vēl bija retums.

Pirmajiem automobiļiem bija vaļējā tonneau tipa virsbūve, bet dzinējspēks - 10 ZS viencilindrs ūdensdzeses motors. Firma pieteica, ka tiks ražoti vairāki divvietīgie modeļi ar viencilindra un divcilindru 10 un 15 ZS motoriem, bet sešvietīgajam faetonam būšot 24 ZS motors. Sākotnēji Krastiņš, ne bez lepnuma, avīžniekiem paziņoja, ka viņa fabrika dienā spēs ražot četrus automobiļus. Vēlāk gan prognozi koriģēja, teikdams, ka nedēļas laikā spētu izgatavot vismaz septiņas mašīnas, taču tā laika žurnāli min pieticīgāku skaitli. Domājams, ka līdz 1904.gadam tika pārdotas tikai četras mašīnas, bet vairākas bija izgatavošanas stadijā.

Krastiņa automobiļu konstrukcija bija unikāla ar tās neparastajiem tehniskajiem risinājumiem. Iedomāsimies, ka gribam izmēģināt Krastiņa automobili. Vispirms ar kurbuli jāiedarbina motors. Lai šoferis varētu ērtāk nosēsties pie stūres, to nepieciešams noliekt uz priekšu. Tikai pavisam nedaudz noliecot ( !!! ) stūres ratu uz labo pusi, ieslēgsies sajūgs, bet bīdot stūri sāniski vēl tālāk, arī pirmais ātrums, vēl tālāk – otrais. Ja gribēsiet atpakaļgaitā iebraukt garāžā, nāksies locīt savu mugurkaulu un arī stūres ratu uz kreiso pusi.

Konstruktors bija domājis par automobiļa šofera ērtībām, tādā veidā izslēdzot nepieciešamību rīkoties ar sajūgu un pārslēdzēja sviru. Tomēr, izpētot automobili , var secināt, ka visai sarežģītā konstrukcija ar laiku izdils, darbībā kļūs neprecīza un pagrūti remontējama, taču tā ir vēsturiski unikāla konstrukcija, savdabīga automātiskās pārnesumu kārbas ideja.
Laikabiedru ievērību guva Krastiņa karburatori – tie mazināja motora detonēšanu un dūmošanu, kā arī citi jaunumi ļauj Krastiņu uzskatīt par novatorisku cilvēku. Pavisam ASV Krastiņam bija reģistrēts 12 patentu.
Bija iecerēts būvēt jaunu fabriku. Diemžēl, 1904.gadā 1000 kv.m. plašā fabrika, kura atradās neapdrošinātā ēkā, nodega. Ugunsgrēkā gājušas bojā arī vairākas jauno automobiļu virsbūves. Arī kāds laikā nenomaksāts 50 dolāru parāds paviršības dēļ bija pārvēties par 20 000 dolāru summu un liedzis turpināt cerīgi sākto biznesu. Iespējams, ka arī Krastiņu iespaidoja amerikāņu automobiļu patenta autora Dž. Seldena (George Selden) tiesāšanās ar Klīvlendas lielāko auto ražotāju A. Vintonu (A. Winton), par it kā Seldena patenta izmantošanu bez atlīdzības. Šādu prasību Seldens varēja vērst arī pret Krastiņu. Atcerēsimies Seldena skandalozo, bet neveiksmīgo tiesāšanos ar Henriju Fordu 1906.gadā.

Ja līdz ugunsgrēkam Krastiņam bija izdevies noturēties Klīvlendas vadošo auto ražotāju vidū, tad tagad, kad bija zaudēta akcionāru uzticība un finansiālais atbalsts, automobiļu fabriku 1904.gadā vajadzēja slēgt.

Tā vai citādi, bet nākamajos gados neveiksminieku pulku papildināja vēl 15 Klīvlendas autobūvētāji. Firmai RUSSELL bija pavisam bēdīgs rezultāts. Tā ieguldīja gandrīz 1 milj. dolāru, bet izgatavoja tikai vienu automobili. Vairumā gadījumu bija viens kopīgs neveiksmes iemesls – vēlēšanās potenciālo pircēju pārsteigt ar asprātīgu, bet bieži vien nepraktisku konstrukciju vai modes jaunumu.

Bet tikmēr Henrijs Fords galveno vērību veltīja idejai - ražot automobiļus lielā skaitā un lētus, bet vienlaikus kvalitatīvus un parocīgus ikdienā. Tādēļ, Fords vispirms atteicās no greznu, kā arī tehniski sarežģītu automobiļu ražošanas, to vietā pircējam piedāvājot trīs modeļu vienkāršus automobiļus, domātus kā pilsētai, tā arī laukiem. Dārgākais Forda automobilis maksāja ne vairāk kā 700 dolāru, kas ,salīdzinot ar Krastiņa auto, bija trīs reizes lētāki. Rezultāts bija pārsteidzošs – 1907.gadā Fords pārdeva nevis dažus simtus, bet 8423 automobiļus. Henrijs Fords sevi jau varēja uzskatīt par automobiļu karali.
Pēc 1904.gada Krastiņš strādāja “De Dumbo Mgf. Co.”, konstruēja elektriskās saldētavas un elektriskās ierīces, bet no 1929.gada – firmā “Cavall Steel Products Co.”, kur ražoja rezerves daļas un lauksaimniecības mašīnas. Augusts Krastiņš miris 1942.gadā Klīvlendā.

Tikai viens no Krastiņa automobiļiem ir pārdzīvojis laiku. 1976.gadā Klīvlendas baptistu priesterim Morisam Skatam (Morris Scott) izdevās Mičiganas štatā atrast un nopirkt vienu no agrīnajiem Krastiņa automobiļiem. Viņš automobili restaurēja. No M.Skata automobili nopirka A.Krastiņa radinieks Peters Kunans no Masačūsetas, papildinot savu kolekciju. Pirms vairākiem gadiem autors sarakstījās ar A.Krastiņa mazdēlu Kārli Krastiņu (1910 – 1998), kurš toreiz dzīvoja Floridā un varēja dalīties atmiņās par savu vectēvu.

Kaut arī Augustam Krastiņam nav atvēlēta tik izcila vieta automobiļu vēsturē, kā Henrijam Fordam, tomēr latviešu mehāniķa talants, uzņēmība un darbs ir atzinības vērti autobūves vēsturē.



Par grāmatas autoru
Grāmatas autors ir inženieris un vēsturnieks Edvīns Liepiņš - ilggadējs Latvijas AAK kluba biedrs, Rīgas Motormuzeja direktors no 1992. līdz 2001. gadam.
Viņa 1983. gadā iznākusī grāmata „Automobiļa vēstures lappuses” pirmoreiz latviešu valodā iepazīstināja ar auto rašanos un attīstību pasaulē. Jau gadus trīsdesmit E. Liepiņa uzmanības lokā ir Latvijas autobūves vēsture. 1997. gadā iznākusī grāmata „Rīgas auto. Nezināmās autobūves vēstures lappuses” pozicionēja E.Liepiņu kā ievērojamāko Latvijas autobūves vēstures speciālistu, un darbs rezultatīvi turpināts.
Bez tam. E. Liepiņš ir viens no Latvijas industriālā mantojuma fonda dibinātājiem un pirmais tā priekšsēdētājs.

Par grāmatas izdevējiem
Grāmatas dizainu veidojusi Ingrīda Zābere - māksliniece, kuras grāmatas ir vairākkārtējas Latvijas „Gada balvas grāmatniecībā” laureātes un ar kuru muzejam jau izveidojusies laba sadarbība, sagatavojot izdošanai katalogu „Senie spēkrati Rīgas Motormuzejā” (1996). „Rīgas auto” iespiesta Jelgavas tipogrāfijā.
Grāmatas izdošanu atbalstīja Rīgas Dome, Latvijas pilnvaroto auto tirgotāju asociācija, Latvijas antīko automobiļu klubs un vairākas privātpersonas.
Tā ir bagātīgi ilustrēta, paralēli latviešu un angļu valodās.




Sīkāku informāciju meklējiet: www.motormuzejs.lv